Romanisasi aksara Jepang: Béda antarrépisi

Ti Wikipédia Sunda, énsiklopédi bébas
Konten dihapus Konten ditambahkan
Budhi (obrolan | kontribusi)
Tidak ada ringkasan suntingan
Budhi (obrolan | kontribusi)
Baris ka-240: Baris ka-240:
| Author = {{nihongo|Jun'ichirō Kida|紀田順一郎|Kida Jun'ichirō}}
| Author = {{nihongo|Jun'ichirō Kida|紀田順一郎|Kida Jun'ichirō}}
|Publisher={{nihongo|Just System|ジャストシステム|Jasuto Shisutem}}
|Publisher={{nihongo|Just System|ジャストシステム|Jasuto Shisutem}}
|ID= ISBN 4883090469}} (in Japanese).
|ID= ISBN 4883090469}} (Dina Basa Jepang).


==Tempo oge==
==Tempo oge==

Révisi nurutkeun 22 Juli 2006 00.59

Romanisasi kecap Basa Jepang, nyaeta nuliskeun karakter nu asalna tina tulisan (kanji) Basa Cina jeung skrip suku kata (kana) kana hurup Latin, keur kaperluan nuliskeun tanda jalan, ngaran sarta dina kamus jeung teks book keur urang luar nu hayang diajar Basa Jepang.

Aya sababaraha sistem romanisasi, tilu sistim nu penting nyaeta Hepburn romanization, Kunrei-shiki (ISO 3602), jeung Nihon-shiki (ISO 3602 Strict). Variasi Hepburn nu leuwih remen dipake.

Masyarakat Jepang nu sakola dasar ti mimiti Perang Dunya Kadua diajar maca jeung nulis tulisan latin, disebutna rōmaji (ローマ字?) dina Basa Jepang. Romanisasi oge ilahar dipake keur kecap Basa Jepang dina pengolah kata jeung komputer. Kusabab kitu, ngan sabagean leutik ti generasi kolot, nu bisa maca jeung nulis make, sanajan sabagean tina buku teks jeung nu diajar Basa Jepang jarang ditulis dina tulisan latin sacara lengkep. Loba kecap dina Basa Jepang mun dituliskeun kana romaji malah jadi ngabingungkeun nu maca.

Sajarah

Sistim Kiwari

Romanisasi nu teu-baku

Conto kecap nu ditulis dina unggal sistim romanisasi

Basa Sunda Basa Jepang Ngeja kana Romanisasi
Revised Hepburn Kunrei-shiki Nihon-shiki
Roman characters ローマ字 ローマじ rōmaji rômazi rômazi
Gunung Fuji 富士山 ふじさん Fujisan Huzisan Huzisan
teh お茶 おちゃ ocha otya otya
gubernur 知事 ちじ chiji tizi tizi
surut 縮む ちぢむ chijimu tizimu tidimu
saterusna 続く つづく tsuzuku tuzuku tuduku

Chart romanisasi

Chart nembongkeun beda nu jelas dina sistim romanisasi utama.

Kana Revised Hepburn Kunrei-shiki Nihon-shiki
うう ū û û
おう, おお ō ô ô
shi si si
しゃ sha sya sya
しゅ shu syu syu
しょ sho syo syo
ji zi zi
じゃ ja zya zya
じゅ ju zyu zyu
じょ jo zyo zyo
chi ti ti
tsu tu tu
ちゃ cha tya tya
ちゅ chu tyu tyu
ちょ cho tyo tyo
ji zi di
zu zu du
ぢゃ ja zya dya
ぢゅ ju zyu dyu
ぢょ jo zyo dyo
fu hu hu

Huruf alpabet dina Basa Jepang

Di handap nembongkeun cuma ngeja Latin unggal karatker atawa akronim dina Basa Jepang. Contona, NHK dieja enu-eichi-kei, (エヌエイチケイ).

  • A; ē or ei (エー or エイ)
  • B; (ビー, cara maca sejenna , ベー)
  • C; shī (シー or シィー, kadangkala dibaca , スィー)
  • D; (ディー, cara maca sejenna , デー)
  • E; ī (イー)
  • F; efu (エフ)
  • G; (ジー)
  • H; eichi (エイチ)
  • I; ai (アイ)
  • J; or jei (ジェー or ジェイ)
  • K; or kei (ケー or ケイ)
  • L; eru (エル)
  • M; emu (エム)
  • N; enu (エヌ)
  • O; ō (オー)
  • P; (ピー, cara maca sejenna , ペー)
  • Q; kyū (キュー)
  • R; āru (アール)
  • S; esu (エス)
  • T; (ティー, cara maca sejenna chī, チー, jeung cara maca sejenna , テー)
  • U; (ユー)
  • V; vi (ヴィ, cara maca sejenna bui, ブイ)
  • W; daburyū (ダブリュー)
  • X; ekkusu (エックス)
  • Y; wai (ワイ)
  • Z; zeddo or (ゼッド or ズィー, cara maca sejenna , ジー)

Kana without romanized forms

There is no generally accepted form of romanization for some forms of kana. In particular there is no form of romanization for full-sized kana combined with smaller versions of the vowel kana, "ぁ", "ぃ", "ぅ", "ぇ" and "ぉ", the smaller versions of the y kana, "ゃ", "ゅ", and "ょ", and the sokuon or small tsu kana "っ". Although these are usually regarded as merely phonetic marks or diacritics, they do appear on their own, for example at the end of sentences or in some names.

There is also no commonly accepted way of romanizing common combinations such as "トゥ" of katakana to and small u, used to represent sounds as in the English word "too". Some people write this pair as tu, but this is likely to be confused with the tu Nihon-shiki and Kunrei-shiki romanizations of the kana ツ, romanized as tsu in Hepburn romanization.

On a computer or word processor, these smaller kana may be produced in various ways. For example, an "x" or an "l" preceding the romanization of the full-sized kana produces a small version on some systems, thus xtu gives "っ" on a Microsoft computer. However this is not standardized, and these forms are restricted to use in input systems; they are not used to represent the smaller kana in romanized Japanese.

Rujukan

  1. Chibbett, David (1977). The History of Japanese Printing and Book Illustration. Kodansha International Ltd. ISBN 0-87011-288-0. 
  2. Jun'ichirō Kida (紀田順一郎 Kida Jun'ichirō?). Nihongo Daihakubutsukan (日本語大博物館?). ISBN 4883090469.  (Dina Basa Jepang).

Tempo oge

Tumbu kaluar

Artikel ieu keur dikeureuyeuh, ditarjamahkeun tina basa Inggris.
Bantuanna didagoan pikeun narjamahkeun.